Kuldīgas pusmaratons

Šoreiz VSK Noskrien un Divstundnieku bildes bez manis, bet tas nenozīmē, ka neskrēju. Vienkārši tajā laikā norisinājās tautas skrējiens 5,27 km distancē, kurā kā skrējēja debitēja Saulīte :) Pavadīju viņu nedaudz startā, paspēju vēl ātrākos sagaidīt finišā un ieņēmu pats savu starta vietu. Pienāca klāt Mārcis, ar kuru izvērtās cīņa Liepājas pusmaratonā. Aprunājāmies. Kādi plāni šodienai, novēlējām veiksmi. Ieteicu viņam sekot līdzi vīriem, kas Noskrieniešu forumā bija izteikušies, ka ies uz PB ar laiku zem 1:30. :) 

Un nu jau arī starts. Sākām abi kopā. Par laika apstākļiem: es teiktu, ka šis nebūt nebija karstākais Latvijas pusmaratons. Gaisa temperatūra, tagad skatos Edmundā rādās 22 grādi. Priekš manis tīri OK, jo karstums parasti man raizes nesagādā. Tātad pirmie kilometri, kāds apdzen mani, es kādu. Uzskrienot uz tilta jāuzmanās par apaļo bruģi, ka nesamežģī kāju. Jūtu ka temps paliels. Pulss virs 180. Plānā bija skriet pirmos divus apļus maksimums uz 175. It kā nometu ātrumu, bet pulss īsti kristies negribēja. Edmunds ik pa kilometram sacīja, ka paredzamais finiša laiks ap 1:43. Sapratu, ka tiešām ātri. Mēģināju turēt vienmērīgu tempu. 

Ap trešo kilometru, īsi pirms tilta atkal  mani panāca mafija, teica, ka esot pulsometru aizmirsusi un jautāja uz cik es eju, teicu, ka starp 1:40 un 1:45. Vienubrīd piezagās doma, ka jāmēģina paklusām turēt līdz, bet reljefs tomēr darīja savu un turpināju savā tempā. Dzeršanas punktos neko neņēmu. Iztiku ar savu enerģijas dzērienu. Pirmajā aplī paskatījos uz finiša pulksteni. Rādīja 25:17. Neslikti. nodomāju, ka otrajā vajadzētu finišēt ap 50 minūtēm. Aizgāju otrajā aplī. 

Piemirsu pateikt, ka skrēju ar kompresijas zeķēm. Nepatīkamās sajūtas, kādas bija pirmajā skrējienā, bija pazudušas. Iespējams, ka tādēļ, ka zeķes uzvilku jau Rīgā no rīta. 

Sāku jau uztraukties, ka pirmā apļa laikā nekur nemanīju savus atbalstītājus. Ik palaikam bija jāsveicina kāds noskrienietis. Tie pēdējās sacensības ļoti daudz jāsveicina un jāuzmundrina. :) Otrajā aplī pārskrienot tiltu atpakaļceļā arī savus līdzjutējus saskatīju. Pamāju bildētājiem, atstāju tukšās pudelītes, pateicu, ka vajag papildināt un devos tālāk. Kalnā augšup skrējās labi. Atbalstu sniedza karsējmeitenes un spēcīgi mūzikas ritmi. Runājot par mūziku, tā visā trases garumā bija dzirdama. Nu gandrīz visā :) Patika orķestris pilsētas centrā. Ap desmito kilometru likās, ka ātri pagājusi šī sacensību daļa. Un tad sākās mocības. Likās ka skriet kļūst ar vien grūtāk un grūtāk. Pabeidzu apli. Aiz dzeršanas punkta paņēmu papildinātās pudelītes, saliku jostā. Apēdu pus želeju un dodos tālāk. Jūtu ka Edmunds mani šoreiz pievīlis sacensībās, jo īsti vairs korekti nesaka par ātrumu un iespējamo finiša laiku. :( Trešajā aplī arī izmantoju iespēju atvēsināties aiz dzeršanas punkta, izskrienot caur dārza šlūtenes strūklu. Atpakaļ uz tilta. Atkal nometu tukšo pudelīti. Dzirdu, ka līderi jau finišē. Man vēl vairāk kā aplis jāmoca. SMAGI! Mārcis protams jau sen gabalā un vairs nav saskatāms. Pabeidzu trešo un dodos ceturtajā. Želeja apēsta, uzdzeru ūdeni. Pretī jau arī Zane ar piepildītu nomesto pudeli. Atkal vienu tukšo nometu, pasaku ka vairāk nevajadzēs un skrienu tālāk, Zane kādu gabaliņu turas līdz. Atsējusies keda. Sen tā nebija bijis. Neko darīt ātri sasienu un dodos pāri tiltam. Īsi pirms tālākās dzirdinātavas mani panāk Andulis. Saprotu, ka tepat kaut kur man seko arī TT uz 1:45. Tos nu garām laist negribēju ne par ko. Tādēļ mēģināju turēt līdzi Andulim. Dzeršanas punktā viņu apsteidzu. Pirms tilta, kad viņš atkal mani panāca, jautāju vai "baloni" iet pēc grafika vai tomēr drusku iepaliek. Novienojāmies, ka tomēr drusku iepaliek. Tā dažus soļus aiz Anduļa mēģināju turēt līdz. Pagriezienos jau manīju, ka TT tuvojas. Pēdējā taisnē vēl bija doma, ka jāskrien līdz ar Anduli, taču viņš finiša paātrinājumu uzsāka jau pie orķestra. Sapratu, ka man tas nebūs pa spēkam. Nospraudu mērķi, ka jāapdzen kāds priekšā skrienošai, kad tas bija noķerts, tad nākamais un tā līdz finišam kādus 3 vai 4 konkurentus vēl izdevās apskriet. 300 m līdz finišam ... nu jau vairs 200 un tad pēdējos aptuveni 100 uz visu banku cik ir iekšā. Pēc finiša pulsometrs ziņo par pulsu virs 200 BPM. Apturu Edmundu, tas saka, ka noskrieti tik 19,53 km :) Gandrīz krītu no kājām. Laikam jau 1:45 neiekļāvos, bet TT mani neapsteidza. Paula ar Zani un Omi sagaida finišā. Medaļa, labumu maiss, atdodu čipu. Kuldīgas pusīte pievarēta.Neilgi pēc finiša saņemu sms, ka laiks ir 1:46:13. 4 sek. labāk kā Ventspilī. Liepājā bija labāk. Otrais labākais skrējiens šogad.

KOPSAVILKUMS:

Apļu laiki nesanāca negatīvi. 

1 Aplis 0:25:23
2 Aplis 0:26:23
3 Aplis 0:27:27
4 Aplis 0:27:01
Čipa laiks 1:46:07
Finiša laiks 1:46:13.

Neliels fiasko. Gribējās jau labāk. Kas pie vainas? Noteikti, tas ka visādi uztraukumi pirms starta, arī ēdis neko nebiju. Nevarēju ieēst un vēlāk nebija vairs laika. Sākumu varbūt arī atkal pārķēru, bet vismaz ne tik ļoti kā pirmajā posmā Biķerniekos. No kļūdām jāmācās. 

 Par zeķēm: sacensībās laikam varu iztikt bez, bet pēc gan bija noderīgas, jo vairāk kā stundu nostaigāju vēl pēc finiša un nākamajā dienā vispār nevarēja just, ka būtu skriets iepriekšējā dienā. Arī pēc finiša, kad nedaudz paskrēju pretī Diānai un Andrim, kājas nesāpēja. Liepājā bija jūtamas nelielas sāpes ikros.

Kas tālāk? Nu, protams, ka jāturpina skriet. Tas sagādā baudu. Vienu brīdi jau pavisam uzmācīga bija doma, ka jāmēģina Valmierā skriet pilno maratonu. Tagad Kuldīga nedaudz atvēsināja prātu. Varbūt atlikt par gadu. Pusīti jau nu skriešu noteikti. Par pilno vēl jādomā.

Tiekamies uz kādas skriešanas takas!