Plāns vienkāršs. Mana dzimšanas diena, Paulas dzimšanas diena, Kuldīgas pusmaratons, tālāk jāskatās.
Pēdējā darbadiena izvērtās vienā lielā skriešanā. Vispirms no rīta pārsitu autiņam riepu. Darbā izdevās ātri nokārtot tikšanu pie jaunas, bet bija līdz pieciem jāpaspēj Rīgā savākt. No darba laicīgi neizbraucu, tādēļ, neliels stress. Paspēšu vai nē? Veiksmīgi. Riepa savākta. Turpat uz vietas uzmontēt man piedāvā tikai pēc 40 min. Nolemju, ka montēšu pie mājām. Pa ceļam iebraucu mysport veikalā. Viņi piedāvā uz 3 dienām paņemt kompresijas zeķes uz testiem. Ja nepatīk nes atpakaļ un nauda tiek atgriezta. Kā reizi uz Kuldīgu varētu iemēģināt sacensību apstākļos. Tiku arī pie zeķēm. Spilgti oranžā krāsā. Pieskaņoju Divstundnieku kreklam. Tātad sākas brīvdienas.
Izklaides sākām jau 2. augustā.
Rītu iesāku ar kompresijas zeķu testu. Pirmo kilometru ļoti nepatika. Tad puskilometru domāju, ka jāskrien pa taisno atpakaļ uz veikalu, bet tad sāka telefons gļukot ar GPS sekošanu un pie zeķēm jau biju pieradis. Pagaidām ir gana labas.
Tālāk plānā Tērvetes dabas parks. No Rīgas izbraucām ap pusdivpadsmitiem. Kārtīgi izstaigājāmies, safočējāmies. Paulai ļoti patika. Man arī. Bija foršāk nekā pagājušajā gadā.
Paula pie ieejas
Pie rūķiem Mežcirtējiem
Kādā no rūķu namiņiem
Gadījās arī neveiksmīgi uzsist kāju kādā no atrakcijām pa ceļam no Rūķu ciemata uz Pasaku mežu. Laikam pārsitu kādu lielāku asinsvadu, jo uz pēdas virspuses starp apava siksnām zibenīgi izveidojās pamatīga pumpa. Pārāk nesāpēja. Ņēmām talkā tautas medicīnu - ceļmallapas. Pampums it kā izlīdzinājās. Nedaudz pieklibojot vēl drusku pastaigājāmies, pabraukājāmies arī ar vilcieniņu.
Saulīte vilcienā :*
Tālāk ieturējāmies vietējā kafejnīcā un sākām braukt mājup. Pa ceļam izdomājām, ka jābrauc caur Dobeli. Neatceros, ka būtu tur kādreiz bijis. Patīkamais tika apvienots ar lietderīgo. Apskatījām pilsdrupas un baznīcu, atradām arī pāris kastītes.
Apēdām saldējumu un dodamies mājās.
No platformas.
Apēdām saldējumu un dodamies mājās.
3. augusts, mana dzimšanas diena iesākās, ja tā var teikt ar dalītām jūtām. Dzimšanas diena, pirmie apsveikumi, un ne pārāk iepriecinoša ziņa attiecībā uz TDA "Rīdzenieks" vadības maiņu. Tieši tas otrais nākamās brīvdienas nedaudz pabojāja un mazliet nodarbina vēl joprojām, bet to sīkāk aprakstīt nevēlos.
Tātad caur veikalu, devāmies uz dārzu. Sen nebija būts. Pļāvām zāli, nedaudz salasītas tika jāņogas. Pārējās neskaitās, jo tās jau visas ir apēstas. Karjerā nopeldējāmies abi ar Paulu, iemēģinājām dāvanas - peldbrilles.Tālāk uz Rīgu. Atkal caur veikalu, iepirkts tiek šampānietis un kūka. Ciemos būs Māsa. Ap pusdeviņiem māsa piezvana, ka nedaudz kavēsies. Tā nu ēdam picu, kūku, arbūzu, nedaudz šampānieša un dzimšanas diena pagājusi. Jāiet laicīgi gulēt, jo nākamajā dienā Kuldīgas pusmaratons, Paulas dzimšanas diena. Arī viņai paredzēta pirmā dalība sacensībās. Šoreiz arī Saulītei nācās skriet. :) Laimēja dalību kādā no konkursiem. Tātad šoreiz skriesim visi.
4. augusta rīts, ātri savācam mantas un dodamies ceļā. Gandrīz viss izrēķināts pa minūtēm. Īsti apstāties neizdevās, kā bija plānots, tādēļ sanāca steiga, bet tā visādi citādi viss OK.
Pēdējā brīdi piereģistrējam Paulu bērnu skrējienam. Neliels sarūgtinājums, ka neesam pieteikušies iepriekš, jo paliksim bez krekliņa. Paulai gribas dalībnieku numuru, bet tos šoreiz bērniem nedod. :( Sarunājam, ka būs medaļa finišā.Izņemam arī savus numurus un steidzamies atpakaļ uz auto saģērbties. Darīts! Tāpat raitā solī skrienam uz bērnu staru. Esam paspējuši. Iekārtojamies savā nu jau 4 gadnieku koridorī. un gaidām.
Paula startā vēl ar savu krekliņu.
Aizskrēja mazākie dalībnieki. Tad uzradās tantes, kas dalīja krekliņus tiem bērniem, kas vēl nebija saņēmuši. Arī mēs tikām pie tāda. (Bildes vēlāk). Nu Paula pavisam priecīga. Dodamies arī mēs pie starta līnijas un Paulas pirmās sacensības sākas. 300 m distance pa Kuldīgas ieliņu tētim pie rokas. Droši vien, ja būtu skatītāju rindās arī man nobirtu asara, kā mammai, bet šoreiz noturos, jo jāskrien. :)
Dodamies uz auto pārģērbt Paulu, nolikt nevajadzīgas mantas un raitā solī jādodas uz tautas skrējiena startu. Īsi pirms starta dzirdam, ka informators izsauc Kuldīgas pusmaratona sociālo portālu draugus saņemt balvas. Zanei paveicies 2x, jo viņa ne tikai dalību laimēja, bet arī pusmaratona krekliņu. Šogad pirmo gadu dalībnieki nesaņēma krekliņus (vismaz es nesaņēmu). Žēl, ka tā. Tā jau bija kļuvusi par tradīciju. Klāt arī Saulītes pirmais starts skriešanas sacensībās. Safočēju viņu pirms starta un pirmajā kilometrā. Atdodu Omītei fočiku, un dodos pats nedaudz iesildīties. Satieku arī Andri. Pārmijam dažus vārdus, dodos atpakaļ pie Paulas un Omītes, kas nepacietīgi gaida Zani finišā. Es saku, ka drīz jābūt, bet tā arī nesagaidījis dodos uz savu startu.
Īsi sakot skrējās smagi, bet skrējienu iztirzāšu nākamajā rakstā.
Īsi sakot skrējās smagi, bet skrējienu iztirzāšu nākamajā rakstā.
Tātad pēc finiša ar Paulu staigājam pa finiša zonu, fočējamies, gaidām Diānu un Andri finišā.
Paēdām auzu pārslu putru un devāmies uz auto pārģērbties. Paulai Omīte uzdāvināja jaunu lelli. Tālāk jau Ventas rumbas apmeklējums, pelde Ventā. Ieturēšanās "Pīlādzīti" fotosesija uz tilta un mājupceļš. Atkal pāris slēpņi pa ceļam un esam mājās.
7dien, kārtīgi izguļamies. Laiciņš labs. Brauksim uz jūru. Pa ceļam vēl kāda kastīte Carnikavā.
Saules pulkstenis Carnikavas centrā rādīja pareizu laiku
Mājupceļā arī pārīti sameklējām.
Pēdējā brīvdiena 1diena tiek aizvadīta ar rīta skrējienu. Simboliski tūkstošo kilometru šogad noskrēju kopā ar Pasaules čempionu/kursabiedru Edgaru Bertuku. Tālāk atkal pa darīšanām attiecībā uz TDA "Rīdzenieks" un atkal uz jūru. šoreiz uz līča pretējo krastu - Buļļupi. Laiciņš vairs nebija tik saulains kā vakar, bet ar Paulu atkal izspēlējāmies, aprakām viens otru smiltīs, cepām kūkas.
Tādas lūk manas brīvdienas šovasar. Nākamajā nedēļas nogalē tikšanas ar klasesbiedriem Tūjas jūrmalā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru