Tā nu ir sanācis, ka vēl neesmu atskaitījies par 2012. gadu kopumā, bet ceru, ka piespiedīšu sevi.
Šis ieraksts vairāk par to, kas noticis. Šis tas jau arī ir! Vispirms jau jāatskaitās, ka mērķis 133 tika izpildīts. Pēdējos km noskrēju vecgada vakarā.
Gads iesākās strauji. Jau 2. janvārī bija jābūt darbā. :) Skriešanas ziņā papildus motivāciju skriet dod VSK Noskrien Cieņas Cīņa. Tieši pateicoties tai, janvāra pirmajās divās nedēļās noskrēju ap 40 km katrā. Tālāk sākās papildmēģinājumi dejošanā. Līdz ar to skriešanu piebremzēju. Tad nāca piedāvājums 17. janvārī ar kolēģiem uzspēlēt hoķi. Protams piekritu. Hoķi skatīties patīk. Esmu vārtos stāvējis, būs iespēja uzspēlēt arī laukumā pilnā ekipējumā. Pirmais slidojums pa ledu beidzās ar kā sākumā likās, ne pārāk veiksmīgu kritienu uz pleca. Mazliet tā kā jūtu, bet stundu vēl padzenājām ripu pa laukumu. Velkot nost formu, diskomforts jau krietni lielāks. Grūti, noģērbties, mazgāties. Braucu mājās, vakarā arī diez cik labi nav. Sasmērēju, iedzeru ibumetīnu, eju gulēt. 6dien jādejo koncertā. Nav laika slimot. Gan pāries. 5dienas vakarā mēģinājumā dejoju, kā saka dejotāji "puskājā". Nu neko 6dien, protams joprojām sāp. Ibumetīns, EMOX, Dolubene. Gatavs dejot. Pirms koncerta mēģinājumā neveiksmīgi saskrējos ar Karīnu. (ar "stipro" roku), rezultātā no vienas dejas noņēma mani. Paldies Edmundam, kas aizvietoja. Vakarā mazliet ballīte (es šoferis). Braucam mājās. 7dien pamanījos uz Mazsalacu aizbraukt. Bija doma paņemt slēpes uz Rīgu, bet tā kā plecs sevi lika manīt, tad atvedu tikai Paulas slēpes. 1dien 2dien ar roku labāk nepaliek. Pampums nogājis, bet tirpst un sāp. Arī pagulēt nevar. 3dien saņēmos un zvanīju ģimenes ārstei. Sarunāju, ka 5dien došos vizītē.
Pienāca 5diena. Izstāstu ārstei, kas vainas. Tūlīt nosūtīja uz rentgenu. Pēc konsultācijām ar ķirurgu abi doki nonāca pie slēdziena, ka lauzts nekas neesot. Visticamāk, ka stiprs sasitums. Nozīmēja ultrasonogrāfiju, bet tā pēc 2 nedēļām. Nu neko darīt, jāturpina smērēt EMOX un Dolubene un jāpaliek labāk. 5dienas vakarā TDA Rīdzenieks ballīte pirtī "Mazpipari", Ādažu novadā. Labs pasākums bija. 6dien ap pusdienas laiku mājās. pēcpusdienu pagulēju. Sākumā bija doma piedalīties noskrieniešu koptrenniņā pa Ādažu apkārtnes 10 ezeriem, bet saaudzējot roku un zinot, ka gandrīz 2 nedēļas nav skriets, tomēr nepievienojos. Tā vietā vienatnē devos uz Mežaparku. Pa ceļam pievienojās Mārtiņš (-ozz-). Skrējām, pļāpājām, atradām telefonu, kas arī veiksmīgi tika atgriezts īpašniekam. Tā nocilpoju 17 km. Un šinī brīdī atkal kļuvu par ciparu vergu. Sapratu, ka ir reāli līdz mēneša beigām atkal savākt 133 km mēnesī. :) Pirmdien gan izlaidu. Bija manāms sagurums pēc 7dienas 17, bet otrdien un trešdien noskrēju pa 10 km un vairs tik 6 ar kapeikām trūkst.
Bet trakākais ir tas, ka vakar zvanīja ģimenes ārste un paziņoja, ka rentgenologs apskatoties bildi secinājis, "Kreisā atslēgas kaula distālās daļas lūzums." Es uz pauzes!...... Prasu ko tagad darīt? Ārste atbild, ka jānostiprina nekustīgi pie rumpja un pēc laika jāatkārto rentgens, jāskatās, kā saaudzis. Man pirmais jautājums: "Cik ilgi?" Jo 23. februārī jādejo skatē. Novienojāmies, ka pagaidām dejot nedejošu, rokas nevicināšu un aiziešu pie ķirurga uz konsultāciju. Tā būs rīt, nedaudz pēc pusdienas.
Tad nu tagad esmu neziņā. Vēl šovakar ir iespēja pievienoties koptreniņam un līdz 133 km trūkstošos 6 km noskriet vai tomēr labāk ne, jo pagaidām nav pārliecības, ka februārī iesākto turpināšu.
ceturtdiena, 2013. gada 31. janvāris
trešdiena, 2013. gada 16. janvāris
Daugavas iekarošana
Kādu laiku atpakaļ kopā ar Zani braucot pāri Vanšu tiltam, redzējām bariņu velosipēdistu vizināmies pa ledu. Uz reiz atcerējos, ka par to bija diskusija www.xc.lv forumā, kā arī twitterī tas bija minēts. Daugavas velo ekspedīcija
Nodomāju, ka varētu būt interesanti, bet pats ar velo ziemā nebraucu. Mana pārliecība, ka tomēr ir ziemas un vasaras sporta veidi un ziemā ar velo nav jābrauc, bet ne par to stāsts.
Tā kā nu jau kādu laiciņu cenšos regulāri paskriet lielākus un mazākus gabaliņus, biežāk nekā iepriekš ielūkojos arī www.noskrien.lv mājaslapā un pēdējā laikā arī forums tiek lasīts. Te arī izlasīju, ka edGars organizē koptreniņu: "Iekarot Daugavu". Sākumā tā kā raustījos, bet pēc nelielas vilcināšanās izdomāju, ka jāpiedalās. Noliktais datums 19. februāris 9:00. Iepriekšēja dienā biju Biķerniekos slēpojis un zināju, ka ja pūtīs stiprs vējš, tad varētu būt ne pārāk patīkama skriešana pa atklāto Daugavu. 6dienas vakarā vēl biju pie kursabiedra Jelgavā uz pirti un gulēt aizgāju tikai ap pusčetriem, tāpēc īsti pārliecināts par savu dalību nebiju.
7dienas rītā, astoņos nozvanīja modinātājs, Tāds satraukums un nemiers. Aiz loga pamatīgs putenis. Var redzēt, ka pamatīgi pūš, bet nenobijos. Ceļos, pošos un dodos ceļā. Auzu pārslu putra palika uz galda neizēsta, jo šķita, ka kavēšu. Pirmo reizi svešiem ļautiņiem negribēju likt uz sevi gaidīt, bet tēju ar medu gan paspēju ieliet termosā.
Ierados pie Mola stāvlaukumā pirms deviņiem, noparkojos un gaidu. Vēroju mašīnas, ka iebrauc un aizbrauc, bet nevienu skrējēju nemanu. Aptuveni desmit pāri deviņiem nenociešos un zvanu organizatoram edGaram, šis atbild, ka viņi braucot un tūlīt būs klāt. Pieņemu lēmumu, ka braukšu stāvvietā zem jumta, lai pēc skriešanas, nav jātīra auto. Kā vēlāk izrādījās, biju nepareizo vietu izvēlējies un auto vienalga bija nedaudz apsnidzis, bet tīrīt nevajadzēja. Pēc brīža, jau zvana edGars un saka, ka esot klāt, atbildu, ka esmu zem jumta un dodos laukā. Bariņš skrējēju jau gaida. Iepazīstamies, kopbilde.
Esam pavisam 7 cilvēki. Plāns 15 km, temps ap 6:30 - 7:00 min/km. Sākam skriet. Aprunājos ar edGaru par maršrutu. Viņš apstiprina, ka tā arī plāns aptuveni 15 km. Tā arī skrienam. Temps labs, sarunāties grūti, jo pūš vējš un pamatīgi sitas sniegs sejā, grūti dzirdēt, ko kolēģis saka. Somā uz muguras bija šalle, ko biju plānojis siet priekšā sejai, ja nu galīgi savādāk vairs nevarētu, bet vējš bija patīkami silts, tādēļ nekas no papildus apģērbiem, kas bija somā netika izmantots. Skrējiena vadību uzņemas matiss un elie. Pārējie nedaudz iepakaļ sekojam. Pēc pirmajiem km jau sanāk, ka esam ar matiss priekšā un pārējie seko mums. Skrienam un pļāpājam. Protams par skriešanu. Ik pa laikam arī top kāda bilde. Galerija te.
No edGara biju sapratis, ka skrienam kādu gabalu pret straumi, tad mūs pamet almav, kas dodas mājup, mēs griežamies atpakaļ, tad apskrienam Zaķusalu un finišējam. matiss visu laiku ziņo par noskrietajiem km un saka, ka 8 prom, tad griežam atpakaļ. Sāku rēķināt, ka, ja vēl skrienam apkārt Zaķusalai, tad nu 15 km nekādi nesanāks, bet nu man jau nav pretenziju arī pret garāku distanci. Skrienās viegli, brīžam sniega vairāk brīžam mazāk, šur tur vispār nav, bet saķere visā visumā laba, sūdzēties nevaru. Temps ļoti labs priekš šādiem apstākļiem. Tiek apskatīts Dienvisu tilts no apakšas, dodamies tālāk. Pamatīgi putina, atrodoties Daugavas vidū neredz ne vienu, ne otru krastu. Astotajā kilometrā, nepateikšu, kas tā bija par vietu, nācās izkāpt arī krastā, jo bija redzams atklāts ūdens. Nu jau arī endomundo matiss ziņo, ka noskrieti 8 km un laiks griezties apkārt. Kopbilde, atvadāmies no almav un sākam skriet atpakaļ. Vēl tik cilpa, gar teltīm, kas uzslietas Daugavas vidū. Spriežam, ka jāskrien gar labo krastu, sākam jau virzīties tajā virzienā, bet redzamie vižņu kalni mūs attur un griežamies tomēr uz kreiso krastu un turpinām mājupceļu. Nu jau skrienas pavisam labi, vējš mugurā un temps arī nedaudz lielāks. Satiekam arī vienu kaitotāju pirms Dienvidu tilta. Sāku just, ka temps bijis diezgan labs, piezogas nogurums un vēlme nedaudz tempu samazināt, tas laikam dēļ maz gulētās nakts, bet kā reizi atkal tiek organizēta kopbilde ar Dienvidu tiltu fonā. Ir laiks atpūsties un varam ceļu turpināt. Ar matiss esam nedaudz atrāvušies. Izskrienam uz Krasta ielas, es palieku sagaidīt kolēģus, bet matiss dodas uz Mola stāvlaukumu. Visus sagaidu, tik edGara nav. Esot pazaudējis telefonu pēc pēdējās fočēšanās un devies meklēt. Nolemjam, ka uz ielas negaidīsim, dodamies uz Molu siltumā. Man endomundo vēsta, ka noskrieti 16 km un laiks 2 stundas. Labs brīvdienu garais :) Saite
Pļāpājam un dzeram tēju Molā, sagaidām edGaru, kas veiksmīgi telefonu atradis. Atvados no jauniegūtajiem draugiem, saku paldies par organizēšanu un kompāniju un dodos mājās. Jāsvin saulītes vārdadiena.
Rezumē: bija ļoti interesanti, man patika, noteikti būs jāpiedalās vēl kādos koptreniņos. Kopā tomēr interesantāk skriet nekā vienatnē. Vēlreiz PALDIES organizatoriem un kompānijai par piedzīvojumu.
Nodomāju, ka varētu būt interesanti, bet pats ar velo ziemā nebraucu. Mana pārliecība, ka tomēr ir ziemas un vasaras sporta veidi un ziemā ar velo nav jābrauc, bet ne par to stāsts.
Tā kā nu jau kādu laiciņu cenšos regulāri paskriet lielākus un mazākus gabaliņus, biežāk nekā iepriekš ielūkojos arī www.noskrien.lv mājaslapā un pēdējā laikā arī forums tiek lasīts. Te arī izlasīju, ka edGars organizē koptreniņu: "Iekarot Daugavu". Sākumā tā kā raustījos, bet pēc nelielas vilcināšanās izdomāju, ka jāpiedalās. Noliktais datums 19. februāris 9:00. Iepriekšēja dienā biju Biķerniekos slēpojis un zināju, ka ja pūtīs stiprs vējš, tad varētu būt ne pārāk patīkama skriešana pa atklāto Daugavu. 6dienas vakarā vēl biju pie kursabiedra Jelgavā uz pirti un gulēt aizgāju tikai ap pusčetriem, tāpēc īsti pārliecināts par savu dalību nebiju.
7dienas rītā, astoņos nozvanīja modinātājs, Tāds satraukums un nemiers. Aiz loga pamatīgs putenis. Var redzēt, ka pamatīgi pūš, bet nenobijos. Ceļos, pošos un dodos ceļā. Auzu pārslu putra palika uz galda neizēsta, jo šķita, ka kavēšu. Pirmo reizi svešiem ļautiņiem negribēju likt uz sevi gaidīt, bet tēju ar medu gan paspēju ieliet termosā.
Ierados pie Mola stāvlaukumā pirms deviņiem, noparkojos un gaidu. Vēroju mašīnas, ka iebrauc un aizbrauc, bet nevienu skrējēju nemanu. Aptuveni desmit pāri deviņiem nenociešos un zvanu organizatoram edGaram, šis atbild, ka viņi braucot un tūlīt būs klāt. Pieņemu lēmumu, ka braukšu stāvvietā zem jumta, lai pēc skriešanas, nav jātīra auto. Kā vēlāk izrādījās, biju nepareizo vietu izvēlējies un auto vienalga bija nedaudz apsnidzis, bet tīrīt nevajadzēja. Pēc brīža, jau zvana edGars un saka, ka esot klāt, atbildu, ka esmu zem jumta un dodos laukā. Bariņš skrējēju jau gaida. Iepazīstamies, kopbilde.
Esam pavisam 7 cilvēki. Plāns 15 km, temps ap 6:30 - 7:00 min/km. Sākam skriet. Aprunājos ar edGaru par maršrutu. Viņš apstiprina, ka tā arī plāns aptuveni 15 km. Tā arī skrienam. Temps labs, sarunāties grūti, jo pūš vējš un pamatīgi sitas sniegs sejā, grūti dzirdēt, ko kolēģis saka. Somā uz muguras bija šalle, ko biju plānojis siet priekšā sejai, ja nu galīgi savādāk vairs nevarētu, bet vējš bija patīkami silts, tādēļ nekas no papildus apģērbiem, kas bija somā netika izmantots. Skrējiena vadību uzņemas matiss un elie. Pārējie nedaudz iepakaļ sekojam. Pēc pirmajiem km jau sanāk, ka esam ar matiss priekšā un pārējie seko mums. Skrienam un pļāpājam. Protams par skriešanu. Ik pa laikam arī top kāda bilde. Galerija te.
No edGara biju sapratis, ka skrienam kādu gabalu pret straumi, tad mūs pamet almav, kas dodas mājup, mēs griežamies atpakaļ, tad apskrienam Zaķusalu un finišējam. matiss visu laiku ziņo par noskrietajiem km un saka, ka 8 prom, tad griežam atpakaļ. Sāku rēķināt, ka, ja vēl skrienam apkārt Zaķusalai, tad nu 15 km nekādi nesanāks, bet nu man jau nav pretenziju arī pret garāku distanci. Skrienās viegli, brīžam sniega vairāk brīžam mazāk, šur tur vispār nav, bet saķere visā visumā laba, sūdzēties nevaru. Temps ļoti labs priekš šādiem apstākļiem. Tiek apskatīts Dienvisu tilts no apakšas, dodamies tālāk. Pamatīgi putina, atrodoties Daugavas vidū neredz ne vienu, ne otru krastu. Astotajā kilometrā, nepateikšu, kas tā bija par vietu, nācās izkāpt arī krastā, jo bija redzams atklāts ūdens. Nu jau arī endomundo matiss ziņo, ka noskrieti 8 km un laiks griezties apkārt. Kopbilde, atvadāmies no almav un sākam skriet atpakaļ. Vēl tik cilpa, gar teltīm, kas uzslietas Daugavas vidū. Spriežam, ka jāskrien gar labo krastu, sākam jau virzīties tajā virzienā, bet redzamie vižņu kalni mūs attur un griežamies tomēr uz kreiso krastu un turpinām mājupceļu. Nu jau skrienas pavisam labi, vējš mugurā un temps arī nedaudz lielāks. Satiekam arī vienu kaitotāju pirms Dienvidu tilta. Sāku just, ka temps bijis diezgan labs, piezogas nogurums un vēlme nedaudz tempu samazināt, tas laikam dēļ maz gulētās nakts, bet kā reizi atkal tiek organizēta kopbilde ar Dienvidu tiltu fonā. Ir laiks atpūsties un varam ceļu turpināt. Ar matiss esam nedaudz atrāvušies. Izskrienam uz Krasta ielas, es palieku sagaidīt kolēģus, bet matiss dodas uz Mola stāvlaukumu. Visus sagaidu, tik edGara nav. Esot pazaudējis telefonu pēc pēdējās fočēšanās un devies meklēt. Nolemjam, ka uz ielas negaidīsim, dodamies uz Molu siltumā. Man endomundo vēsta, ka noskrieti 16 km un laiks 2 stundas. Labs brīvdienu garais :) Saite
Pļāpājam un dzeram tēju Molā, sagaidām edGaru, kas veiksmīgi telefonu atradis. Atvados no jauniegūtajiem draugiem, saku paldies par organizēšanu un kompāniju un dodos mājās. Jāsvin saulītes vārdadiena.
Rezumē: bija ļoti interesanti, man patika, noteikti būs jāpiedalās vēl kādos koptreniņos. Kopā tomēr interesantāk skriet nekā vienatnē. Vēlreiz PALDIES organizatoriem un kompānijai par piedzīvojumu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)