Tā nu ir sanācis, ka vēl neesmu atskaitījies par 2012. gadu kopumā, bet ceru, ka piespiedīšu sevi.
Šis ieraksts vairāk par to, kas noticis. Šis tas jau arī ir! Vispirms jau jāatskaitās, ka mērķis 133 tika izpildīts. Pēdējos km noskrēju vecgada vakarā.
Gads iesākās strauji. Jau 2. janvārī bija jābūt darbā. :) Skriešanas ziņā papildus motivāciju skriet dod VSK Noskrien Cieņas Cīņa. Tieši pateicoties tai, janvāra pirmajās divās nedēļās noskrēju ap 40 km katrā. Tālāk sākās papildmēģinājumi dejošanā. Līdz ar to skriešanu piebremzēju. Tad nāca piedāvājums 17. janvārī ar kolēģiem uzspēlēt hoķi. Protams piekritu. Hoķi skatīties patīk. Esmu vārtos stāvējis, būs iespēja uzspēlēt arī laukumā pilnā ekipējumā. Pirmais slidojums pa ledu beidzās ar kā sākumā likās, ne pārāk veiksmīgu kritienu uz pleca. Mazliet tā kā jūtu, bet stundu vēl padzenājām ripu pa laukumu. Velkot nost formu, diskomforts jau krietni lielāks. Grūti, noģērbties, mazgāties. Braucu mājās, vakarā arī diez cik labi nav. Sasmērēju, iedzeru ibumetīnu, eju gulēt. 6dien jādejo koncertā. Nav laika slimot. Gan pāries. 5dienas vakarā mēģinājumā dejoju, kā saka dejotāji "puskājā". Nu neko 6dien, protams joprojām sāp. Ibumetīns, EMOX, Dolubene. Gatavs dejot. Pirms koncerta mēģinājumā neveiksmīgi saskrējos ar Karīnu. (ar "stipro" roku), rezultātā no vienas dejas noņēma mani. Paldies Edmundam, kas aizvietoja. Vakarā mazliet ballīte (es šoferis). Braucam mājās. 7dien pamanījos uz Mazsalacu aizbraukt. Bija doma paņemt slēpes uz Rīgu, bet tā kā plecs sevi lika manīt, tad atvedu tikai Paulas slēpes. 1dien 2dien ar roku labāk nepaliek. Pampums nogājis, bet tirpst un sāp. Arī pagulēt nevar. 3dien saņēmos un zvanīju ģimenes ārstei. Sarunāju, ka 5dien došos vizītē.
Pienāca 5diena. Izstāstu ārstei, kas vainas. Tūlīt nosūtīja uz rentgenu. Pēc konsultācijām ar ķirurgu abi doki nonāca pie slēdziena, ka lauzts nekas neesot. Visticamāk, ka stiprs sasitums. Nozīmēja ultrasonogrāfiju, bet tā pēc 2 nedēļām. Nu neko darīt, jāturpina smērēt EMOX un Dolubene un jāpaliek labāk. 5dienas vakarā TDA Rīdzenieks ballīte pirtī "Mazpipari", Ādažu novadā. Labs pasākums bija. 6dien ap pusdienas laiku mājās. pēcpusdienu pagulēju. Sākumā bija doma piedalīties noskrieniešu koptrenniņā pa Ādažu apkārtnes 10 ezeriem, bet saaudzējot roku un zinot, ka gandrīz 2 nedēļas nav skriets, tomēr nepievienojos. Tā vietā vienatnē devos uz Mežaparku. Pa ceļam pievienojās Mārtiņš (-ozz-). Skrējām, pļāpājām, atradām telefonu, kas arī veiksmīgi tika atgriezts īpašniekam. Tā nocilpoju 17 km. Un šinī brīdī atkal kļuvu par ciparu vergu. Sapratu, ka ir reāli līdz mēneša beigām atkal savākt 133 km mēnesī. :) Pirmdien gan izlaidu. Bija manāms sagurums pēc 7dienas 17, bet otrdien un trešdien noskrēju pa 10 km un vairs tik 6 ar kapeikām trūkst.
Bet trakākais ir tas, ka vakar zvanīja ģimenes ārste un paziņoja, ka rentgenologs apskatoties bildi secinājis, "Kreisā atslēgas kaula distālās daļas lūzums." Es uz pauzes!...... Prasu ko tagad darīt? Ārste atbild, ka jānostiprina nekustīgi pie rumpja un pēc laika jāatkārto rentgens, jāskatās, kā saaudzis. Man pirmais jautājums: "Cik ilgi?" Jo 23. februārī jādejo skatē. Novienojāmies, ka pagaidām dejot nedejošu, rokas nevicināšu un aiziešu pie ķirurga uz konsultāciju. Tā būs rīt, nedaudz pēc pusdienas.
Tad nu tagad esmu neziņā. Vēl šovakar ir iespēja pievienoties koptreniņam un līdz 133 km trūkstošos 6 km noskriet vai tomēr labāk ne, jo pagaidām nav pārliecības, ka februārī iesākto turpināšu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru